Trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statusa piešķiršana

Trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statusu piešķir ievērojot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu un Ministru kabineta 17.12.2020. noteikumiem Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”. Trūcīgās vai maznodrošinātās mājsaimniecības statusa piešķiršanas kārtība nav mainījusies. Rēzeknes valstspilsētas domes pārvalde “Sociālais dienests” pirms lēmuma par statusa piešķiršanu pieņemšanas izvērtē mājsaimniecības kopējos materiālos resursus. Sociālais dienests vērtē ienākumus par iepriekšējiem trim kalendāra mēnešiem, piemēram, ja persona vēršas pēc palīdzības janvāra mēnesī, tad tiek vērtēti ienākumi par oktobri, novembri un decembri, ka arī vērtē materiālo stāvokli – īpašumus, uzkrājumus, uztura līgumus, uzņēmumus, u.c.

Vēršam uzmanību, ka par ienākumiem neuzskata:

·        vienīgā mājokļa iegādei piešķirtā kredīta pamatsummu un procentu maksājumu;

·        no sava īpašuma atsavināšanas gūto ienākumu daļu, kas izlietota vienīgā mājokļa iegādei;

·        summu, ko persona maksā vai saņem kā uzturlīdzekļus bērnam un kas nepārsniedz valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru katram bērnam, izņemot gadījumu, kad uzturlīdzekļi tiek maksāti, pamatojoties uz tiesas nolēmumu;

·        ģimenes valsts pabalstu un piemaksas pie šā pabalsta;

·        bērna ar invaliditāti kopšanas pabalstu;

·        pabalstu personai ar invaliditāti, kurai nepieciešama kopšana;

·        pabalstu par asistenta izmantošanu;

·        pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai personai ar invaliditāti, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās;

·        pabalstu ar celiakiju slimam bērnam;

·        pabalstus bērna piedzimšanas un personas nāves gadījumā;

·        sociālās garantijas bārenim un bez vecāku gādības palikušam bērnam pēc ārpusģimenes aprūpes beigšanās;

·        studējošā kredītu;

·        stipendijas personām, kuras mācās vai studē, līdz minimālās mēneša darba algas apmēram,

·        bērna, kas jaunāks par 18 gadiem, ienākumus no algota darba vai pašnodarbinātības līdz minimālās mēneša darba algas apmēram;

·        personai sniegto finansiālo atbalstu par dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos, izņemot pasākumus ar darba līgumu slēgšanu, algotos pagaidu sabiedriskos darbus, dotāciju bezdarbnieka ikmēneša ienākumiem komercdarbības un pašnodarbinātības uzsākšanai;

·        papildu izdevumu kompensāciju saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību,

·        kompensāciju kriminālprocesā cietušai personai;

·        atlīdzību par asins vai asins komponentu ziedošanu;

·        pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu;

·        līdzekļus, kas gūti no labdarības fondiem, un sociālo kampaņu rezultātā gūto materiālo labumu noteiktam mērķim;

·        vienreizējo finansiālo atbalstu bēglim vai alternatīvo statusu ieguvušai personai

·        likumā noteiktos pašvaldības sociālās palīdzības pabalstus un pašvaldību brīvprātīgo iniciatīvu pabalstus.

Piemēram, ja ģimenē sastāvā ir trīs cilvēki:

1)  lai saņemtu trūcīgās mājsaimniecības statusu, kopējiem ģimenes vidējiem ienākumiem mēnesī ir jābūt zemākiem par 652 euro (tas ir, pirmajai personai 272 euro + pārējās personas: 190 euro + 190 euro).

2)  lai saņemtu maznodrošinātās mājsaimniecības statusu, kopējiem ģimenes vidējiem ienākumiem mēnesī ir jābūt zemākiem par 915 euro (tas ir, pirmajai personai 381 euro + pārējās personas: 267 euro + 267 euro).

Pamata sociālās palīdzības pabalsti

Pamata sociālo palīdzības pabalstus piešķir ievērojot Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu,  Ministru kabineta 17.12.2020. noteikumiem Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”. 

Pamata sociālās palīdzības pabalsti ir garantētā minimālā ienākuma pabalsts un mājokļa pabalsts.

Garantētā minimālā ienākuma pabalsts

Garantētais minimālais ienākumu slieksnis ir 109 euro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 76 euro pārējām personām mājsaimniecībā. Pabalsts apmēru aprēķina kā starpību starp garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summu mājsaimniecībai un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. Piešķirot pabalstu, ievēro tos pašus nosacījumus (materiālā stāvokļa izvērtēšanai) kā trūcīgā vai maznodrošinātā statusa piešķiršanā.

Piemērs:

1)     Ģimene (divi cilvēki) ienākumu nav. GMI pabalsts ir 109 + 76 = 185 euro mēnesī

2)     Ģimene (divi cilvēki), kopējie ģimenes ienākumi mēnesī 100 euro. GMI pabalsts ir 109 + 76 – 100 = 85 euro mēnesī.

3)     Ģimene (divi cilvēki), kopējie ģimenes ienākumi mēnesī 200 euro. GMI pabalsts nesanāk, jo 109+76 – 200 = - 15 jeb ģimene ar saviem ienākumiem nodrošina GMI līmeni

Mājokļa pabalsts

Mājokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp garantēto minimālo ienākumu sliekšņu summu mājsaimniecībai un normatīvajos aktos noteiktajiem izdevumiem par mājokli un mājsaimniecības kopējiem ienākumiem. Piešķirot pabalstu, ievēro tos pašus nosacījumus (materiālā stāvokļa izvērtēšanai) kā trūcīgā vai maznodrošinātā statusa piešķiršanā.

Lai saņemt mājokļa pabalstu personai jāiesniedz iesniegums pabalsta saņemšanai, kuram jāpievieno pēdējā mēneša komunālo pakalpojumu rēķinus (visus rēķinus, kurus klientam jāapmaksā tekošā mēnesī, tie var būt rēķini par siltumenerģiju, par apsaimniekošanu, par elektrību, par gāzi, par telekomunikācijām (telefons, internets), par atkritumu izvešanu u.c.). Gadījumā, ja persona dzīvo citai personai piederošā īpašuma, pieprasot mājokļa pabalstu jāuzrāda īres līgums.

Kad ir iesniegti visi nepieciešami dokumenti mājokļa pabalsta aprēķinam, sociālais darbinieks aprēķina mājokļa pabalsta apmēru, pēc formulas Pmaj = GMI + K - I, kur GMI ir mājsaimniecības kopējais GMI līmenis, K ir komunālo maksājumu kopsumma, kura aprēķināsies pēc noteiktiem normatīviem.

Piemērs:

Persona 2022.gada janvārī iesniedz iesniegumu mājokļa pabalsta saņemšanai, iesniegumam pievieno komunālo maksājumu rēķinus par 2021.gada decembri, kurus jāapmaksā janvārī, par kopējo summu 130 eiro. Personas ienākumi 150 eiro mēnesī.

Pēc formulas:

109 + 130 – 150 = 89 euro mājokļa pabalsts mēnesī

Pabalstu izmaksās reizi mēnesī (uz iztikas līdzekļu (statusa) periodu, bet jāņem vērā, ka mēnešos, kur nav apkures, apkures summa netiks ieskaitīta jeb pabalsta aprēķins būs cits), uz pakalpojuma sniedzēju kontiem vai pēc nepieciešamības uz pabalsta pieprasītāja kontu, iepriekš vienojoties par izmaksas kārtību.

Pēc augstāk minētās formulas Sociālais dienests strādā jau no 01.07.2021., un diemžēl prakse parādīja to, ka liela daļa pabalsta saņēmēju, kuri iepriekš saņēma vienreizējo dzīvokļa pabalstu par kalendāro gadu, kuru ienākumi ir virs 250 eiro izkrita no mājokļa pabalsta saņēmēju loka, jo pēc aprēķina pabalsts nesanāca. Šajā kategorijā ietilpt praktiski visi trūcīgie un maznodrošinātie pensionāri un personas ar invaliditāti. Tāpēc lai atbalstīt pensionārus un personas ar invaliditāti, ar 01.01.2022. tika paplašināts to mājsaimniecību loks, kam ir tiesības saņemt mājokļa pabalstu, veicot mājokļa pabalsta aprēķinu garantētā minimālā ienākuma sliekšņu summai piemēro koeficientu:

1) atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai (personai ar invaliditāti)- koeficientu 2,5;

2) ģimenei, kurā ir tikai pensijas vecuma personas (personas ar invaliditāti) -koeficientu 2.

Tādējādi, tie pensionāri un personas ar invaliditāti, kuri laika periodā no 01.07.2021. līdz 31.12.2021. nevarēja saņemt mājokļa pabalstu pēc likumā noteiktās formulas, var vērsties Sociālajā dienestā atkārtoti un lūgt veikt mājokļa pabalsta aprēķinu.

Piemērs:

Pensionārs 2022.gada janvārī iesniedz iesniegumu mājokļa pabalsta saņemšanai, iesniegumam pievieno komunālo maksājumu rēķinus par 2021.gada decembri, kurus jāapmaksā janvārī, par kopējo summu 130 eiro. Pensionāra ienākumi 350 eiro mēnesī.

Pēc formulas:

109 x 2,5 + 130 – 350 = 52,50 euro mājokļa pabalsts mēnesī

Pabalstu izmaksās reizi mēnesī (uz iztikas līdzekļu (statusa) periodu, bet jāņem vērā, ka mēnešos, kur nav apkures, apkures summa netiks ieskaitīta jeb pabalsta aprēķins būs cits), uz pakalpojuma sniedzēju kontiem vai pēc nepieciešamības uz klienta kontu, iepriekš vienojoties par izmaksas kārtību.

Aprēķinot mājokļa pabalstu aprēķinā (formulā) iekļauj sekojošās izdevumu

pozīciju minimālās normas:

Mājokļa platība (par kuru aprēķina mājokļa pabalstu)

32 m2 vienai personai un 18 m2 – katrai nākamajai personai mājsaimniecībā apmaksājot izdevumus par dzīvojamo telpu īri, dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apkuri, bet ir izņēmumi:

·        ja tas ir vienistabas mājoklis vai istaba kopīpašnieku mājoklī, tad aprēķinā iekļauj visu platību

·        ja tas ir divistabu mājoklis, kurā dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena vai vairākas personas, kurām noteikta I vai II grupas invaliditāte, vai viena vai vairākas personas – pensionāri.

Īres maksa un apsaimniekošana

Īre un apsaimniekošana līdz 5 euro par 1 m2, bet ja īres līgumā ir noteikts mazāk, tad aprēķinā iekļauj līgumā noteiktu summu.

Vēršam uzmanību, ja klients dzīvo īrētā mājoklī un ir noslēgts īres līgums, kurā ir noteikta maksa par īri, izīrētajam īres lūgumu jāreģistrē Valsts ieņēmumu dienestā. Jāpiebilst, ka gadījumos, kad dzīvokli izīrē pirmās vai otrās pakāpes radinieks, īres maksa aprēķinā netiks ieskaitīta.

Izdevumi par gāzi

Atbilstoši iesniegtajai kvītij, bet ne vairāk kā 6 m3 mēnesī vienai personai un 3 m3 katrai nākamajai personai mājsaimniecībā, mājoklī ar gāzes plīti, un:

·        Ja mājoklī karsto ūdeni iegūst izmantojot gāzi, papildus vēl 3 m3 katrai personai mājsaimniecībā.

·        Ja mājoklī, apkuri nodrošina ar gāzi papildus ne vairāk kā 0,95 euro par mājokļa 1 m2 mēnesī.

Izdevumi par elektroenerģiju

Atbilstoši iesniegtajam rēķinam, bet ne vairāk kā 100 kWh mēnesī vienas personas mājsaimniecībā un 30 kWh mēnesī katrai nākamajai personai mājsaimniecībā, bet ne vairāk kā 200 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai, un:  

·        Ja mājoklī ir elektriskā plīts – 150 kWh mēnesī vienai personai, bet ne vairāk kā 250 kWh mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai.

·        Mājoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot elektroenerģiju, – papildus noteiktajām normām vēl 50 kWh mēnesī vienai personai, bet ne vairāk kā 120 kWh izmaksas mēnesī vairāku personu mājsaimniecībai.

·        Mājoklī, kur apkuri nodrošina ar elektroenerģiju ne vairāk kā 0,95 euro par mājokļa 1 m2 sešus mēnešus gadā (apkures sezonā) papildus iepriekš minētām.

Aukstais ūdens

Atbilstoši iesniegtajai kvītij, ja mājoklī ir ūdens skaitītāji, bet ne vairāk kā 6 m3 mēnesī vienai personai mājsaimniecībā, no kurām ne vairāk kā 3 m3 – karstā ūdens izmaksas mēnesī vienai personai.

Individuālas apkures nodrošināšana

Mājoklī ar cieto kurināmo (piemēram, malka, ogles, briketes, granulas) atbilstoši izdevumus apliecinošajā dokumentā norādītajai summai, bet ne vairāk kā 6 euro par mājokļa 1m2 kalendāra gadā.

Vēršam uzmanību, ka kurināmā pabalstu aprēķina reizi gadā, iekļaujot visu summu vienā mēnesī.

Citi pakalpojumi

·        Atbilstoši uzrādītiem izdevumus apliecinošiem dokumentiem (atkritumu izvešana, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšana, zemes nomas maksa, nekustamā īpašuma nodokļa samaksa normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ņemot vērā personai noteiktos nodokļa atvieglojumus, izdevumi par mājokļa apdrošināšanu, asenizācijas pakalpojumi u.c.)

·        Ūdens skaitītāju maiņa - par viena ūdens skaitītāja uzstādīšanu vai pārbaudi – līdz 15 euro, bet ne vairāk, kā norādīts izdevumus apliecinošajā dokumentā.

·        Gāzes balona iegāde - gāzes balonu ar tilpumu ne vairāk kā 50 litri – iegādes izmaksas summa reizi sešos mēnešos vienas personas mājsaimniecībai un ne vairāk kā reizi trijos mēnešos vairāku personu mājsaimniecībai.

·        Par telefonu un internetu – līdz 20 euro mājsaimniecībai mēnesī, bet ne vairāk, kā norādīts pakalpojumu sniedzēja rēķinā.

Vienlaikus atgādinām, ka aizsargātie (trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības, daudzbērnu ģimenes vai ģimenes, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti, personas ar I invaliditātes grupu ir nodrošināts valsts atbalsts norēķiniem par elektroenerģiju. Valsts minētām iedzīvotāju kategorijām kompensē daļu elektroenerģijas ikmēneša rēķina summas.

Vienlaikus informējām, ka Sociālās palīdzības nodaļa maksimāli turpina strādāt attālināti, lai ievērot valstī noteiktās epidemioloģiskas normas, mazinot tiešo kontaktu ar klientiem.

Dokumentu iesniegšanas iespējas:

-       parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz oficiālo elektronisko adresi vai elektroniskā pasta adresi: socialais.dienests@rezekne.lv 

-       izmantojot e-pakalpojumu “Iesniegums iestādei” portālā www.latvija.lv 

-       ievietojot dokumentus “iesniegumu kastītē 101.kabinets” pie Sociālā dienesta ieejas durvīm.

Iesniegumu veidlapas, kontaktinformācija un cita informācija ir pieejama Sociālā dienesta priekštelpā, kā arī tīmekļvietnēs www.rezekne.lv, www.sdrezeknelv.

Pirms attālināti iesniegt dokumentus, lūdzam vispirms noskaidrot, kādi dokumenti ir nepieciešami tieši Jūsu gadījumā, jo jāatceras, ka katrs gadījums ir individuāls. Iesniedzot dokumentus – ir jānorāda savs telefona numurs, lai darbinieks varētu ar Jums sazināties.

Sociālās palīdzības nodaļas kontakti:

Sociālā darbiniece Sandra Stubure:

tālr. 26639111; e-pasts: sandra.stubure@rezekne.lv

Sociālā darbiniece Vineta Zirnīte:

tālr. 27334457; e-pasts: vineta.zirnite@rezekne.lv

Sociālās palīdzības organizatori:

Ināra Peļņa t. 26658062; inara.pelna@rezekne.lv

Nadežda Nikitina t. 27332267; nadezda.nikitina@rezekne.lv

Alla Nikulina t.28334734; alla.nikulina@rezekne.lv

Ruta Derbakova t.28657110; ruta.derbakova@rezekne.lv

Nodaļas vadītāja Alīna Klimone:

tālr.20219450; e-pasts: alina.klimone@rezekne.lv